Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros latviešu valodu stundu laikā 10.-12.klases skolēni skatījās pēc rakstnieces Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” uzņemto spēlfilmu ar tādu pašu nosaukumu. Stāsta centrā ir māte un meita, un viņu dzīves centieni Padomju Savienībā.
Pirms un pēc filmu skatīšanās skolēni veica nopietnu pētniecisko darbu, salīdzinot romāna un filmas sižetu, analizējot, diskutējot un izsakot savu argumentēto viedokli, dalījās savos iespaidos, raksturoja galvenos varoņus un problēmas, skaidroja simbolu nozīmi, formulēja dzīves vērtības, kā arī analizēja tēlu savstarpējās attiecības, rakstīja pārdomu darbus. Lūk, vidusskolēnu pārdomas pēc filmas:
* Grāmata un filma nedaudz atšķiras, skatoties filmu, uzzināju varoņu vārdus, kas grāmatā nebija minēti. Lasot grāmatu, noskaņa man šķita daudz drūmāka nekā filmā, piemēram, māju mazajā lauku ciematā, kurā dzīvoja māte ar meitu, iztēlojos daudz mazāku un briesmīgāku. Filmā aktieri ļoti ticami nospēlēja savas lomas, it īpaši, Maija Doveika, kura bija Astra, meitas māte. Lasot romānu, es tā arī iztēlojos meitenes māti. Man filma patika, atšķirības ar grāmatu ir, bet tās tikai padara filmu interesantāku. (Daniela)
* Noskatoties filmu ‘’Mātes piens’’, es guvu priekšstatu, kā cilvēki Latvijā dzīvoja padomju laikā. Šīs filmas laikā es iztēlojos sevi galvenās varones Astras vietā, un domāju, ko es darītu viņas vietā. Filma nav gara, viegli uztverama, tā nenogurdina, nav garlaicīga. Spēlfilmā aktieri lomas atveido, manuprāt, izcili, Maija Doveika – harizmātiska personība, kas ļoti ticami atveidoja savu varoni – talantīgo ārsti Astru, arī Noras lomas atveidotāja Rūta Kronberga bija ļoti pārliecinoša. Tāpēc es uzskatu, ka tā ir viena no labākajām latviešu jaunajām filmām, ko ir vērts noskatīties visiem. (Daniels)
* Noskatoties filmu “Mātes piens”, es uzzināju, kā vara var apspiest un traumēt cilvēka psihi. Aktierspēle, komponista Raimonda Tigula mūzika, kas organiski iekļaujas filmā un rada atbilstošo noskaņu, un operatora ideālais darbs, manuprāt, ir filmas veiksmes atslēga. Skatoties filmu, man šķita, ka notikumi ir reāli, īsti, tie nebija pārspīlēti, bija sajūta, ka viss tiešām varēja notikt tā, kā ir parādīts filmā. Es iesaku visiem noskatīties šo filmu. (Aleksandrs)
* Noskatoties režisores Ināras Kolmanes filmu “Mātes piens”, man visvairāk patika attēlotais laiks. Visinteresantāk bija redzēt, kā dzīvoja cilvēki PSRS laikā. Mums ir jāzina, kā cilvēki dzīvoja tajos laikos, kā dzīvoja mūsu vecāki, radinieki. Mēs arī varam salīdzināt, kā atšķiras mūsu bērnība no viņu. Filmas notikumi ir aktuāli arī mūsdienās, jo arī ir bērni, kuriem ir problēmas ģimenē arī tagad. Skatoties filmu, es aizdomājos, kas ir svarīgākais dzīvē. (Jānis)
* Salīdzinot grāmatu un režisores veidoto filmu, ievēroju dažas atšķirības un detaļas. Piemēram, galvenajai varonei Astrai un viņas meitai romānā bija suns. Grāmatā bija minēts, ka Astras meitai Norai bijis kāmītis, kurš dzīvoja būrī. Romānā galvenajām varonēm nebija vārdu, bet filmā – bija. (Laura)
* Skatoties filmu “Mātes piens“ bija interesanti vērot, kā režisore Ināra Kolmane attēloja mātes un meitas savstarpējās attiecības. Es ieteiktu noskatīties šo filmu gan pusaudžiem, kuriem ir problēmas ar vecākiem, gan vecākiem, kuriem ir problēmas ar saviem bērniem. (Margarita)
* Filmā tika atspoguļoti arī svarīgi notikumi mūsu valsts dzīvē. Mātes un meitas dzīvesstāsti norisinās padomju okupētajā Latvijā laikposmā no 1945. līdz 1989. gadam. Man ļoti patika galvenā varone Astra, jo viņa bija patiesa, mērķtiecīga un atbildīga. Žēl, ka viņa neizturēja varas spiedienu un salūza. (Ksenija)
* Filma ir pamācoša, tā stāsta par to, cik uzmanīgam jābūt dzīvē, jo visu, ko tu ieguvi, vari pazaudēt vienā mirklī. Filmā ieraudzīju problēmas, kuras bija aktuālas tajā laikā un ir aktuālas arī šodien. Tas ir alkoholisms, attiecības starp ģimenes locekļiem un sabiedrības attieksme pret citādi domājošiem. (Kamila)
* Mani šī filma iespaidoja, lika padomāt par dzīves jēgu un vērtībām, ļāva ielūkoties mūsu valsts pagātnē, salīdzināt un izvērtēt mūsu iespējas un problēmas. (Arvis)
