Kādā tumšā, tumšā pilsētā, kādā tumšā, tumšā mājā, kādā tumšā, tumšā istabā… Ikviens no mums izjuta bailes, klausoties baisus stāstus par zārkiem, kapiem, miroņiem un spokiem. Veļu laiks ir kā radīts spoku stāstiem, tāpēc tieši novembra sakumā, 7.novembrī, 8.-12. klašu skolēni izbaudīja Daugavpils teātra izrādes “Latviešu šausmu stāsti” mistisko atmosfēru. Skolēni, daloties iespaidos, atzīstas, ka tas bija kaut kas neparasts un savdabīgs, savā ziņā pārsteigums, jo šausmas asociējas tikai ar kino. Skolēnu viedoklis lika ķerties pie darba, tāpēc skolotāji sagatavoja virkni uzdevumu, lai skolēni izpētītu gan šausmu literatūras rašanās vēsturi, gan tās saistību ar folkloru, gan Veļu laika nozīmi. Tika secināts, ka šausmu literatūra atspoguļo laika vidi un vērtības, kā arī parāda, no kā baidās cilvēki dažādos laikos. Skolēni iepazinās ar grāmatu „Latviešu šausmu stāsti”, kurā literatūrzinātniece Bārbala Simsone apkopoja pēdējo simts gadu laikā uzrakstītos latviešu autoru darbus šausmu žanrā, sešus no kuriem atlasīja iestudējumam režisors Georgijs Surkovs. Gatavojoties teātra apmeklējumam, skolēni noskatījās LTV1 sižetu un noklausījās Radio1 reportāžu par izrādes tapšanas procesu, kā arī iepazinās ar Daugavpils teātra režisora, scenogrāfa un aktieru atziņām par paveikto. Analizējot izrādi “Latviešu šausmu stāsti”, skolēni pievērsa uzmanību gan scenogrāfijai, gan mūzikas pavadījumam, gan režijai, gan kostīmiem un aktieru spēlei, skolēniem bija iespēja salīdzināt literāros tekstus ar ieraudzīto uz teātra skatuves. Jaunieši piedalījās diskusijā un rakstīja pārspriedumu “Latviešu šausmu stāsti ir mūsu literārais mantojums”.
Skolēnu atsauksmes:
*Izrādē man visvairāk patika pats sākums, kad cilvēki sēdēja ar svecītēm un stāstīja šausmu stāstu. Viss, kas bija tālāk, man likās baismīgs un nesaprotams. Jolantas dzīves stāsts mani saviļņoja visvairāk. (Kamila, 10.klase).
*Man patika izrāde, jo bija interesantas dekorācijas. Aktieri izcili iejutās savās lomās. Es noteikti ieteikšu noskatīties izrādi saviem draugiem. (Kirils, 10.klase)
*Interesants sižets, lieliska aktieru spēle. Man ļoti patīk šausmu žanrs, tāpēc izrādē guvu gandarījumu. Tumšas krāsas, blāvs apgaismojums, sveču gaisma – tas viss radīja vajadzīgo atmosfēru. (Milana, 10.klase).
*Man teātra izrādē patika izvēlētā mūzika, tērpi, fons un aktieru spēle, kas veidoja īpašu atmosfēru. Aktieru spēle man īpaši iepatikās, jo bija sajūta, ka tas patiešām ir īstenībā. Kopumā man patika teātra izrāde, jo vienā izrādē varēja noskatīties uzreiz sešus stāstus. (Evelīna, 9.klase)
*Noskatoties teātra izrādi “Latviešu šausmu stāsti”, mani pārņēma dažādas emocijas un izjūtas. Tās bija gan pozitīvas, gan negatīvas. Noskatoties šo izrādi, sapratu, ka man patīk teātris. Izrādē pozitīvās emocijas sagādāja aktierspēle, dekorācijas un daži izrādes sižeti. Aktieri ļoti labi iejutās savās lomās un aizrāva ar savu aktierspēli. Dekorācijas bija atbilstošas šausmu stāstiem, kas radīja šausmu noskaņu. (Ērika, 9.klase)
*Kopumā režisora Georgija Surkova izrāde bija ļoti pārdomāta, ietvēra savstarpēji atšķirīgus stāstus, kurus apvienoja specefekti, radot vienu garu izrādi. Sižets bija diezgan spraigs, lai gan izrāde “Latviešu šausmu stāsti” mēģināja atklāt arī patiesos vēstures notikumus un mūsdienu dzīves ainas. (Līga, 12.klase)
*Oktobris un novembris daudziem asociējas ar tumsu, aukstumu un nesimpātisku plikumu koku zaros. Kopā tas fantāziju vērš domāt par mistiku un bailēm. To visu ļoti labi spēj apvienot izrāde “Latviešu šausmu stāsti”. Stāsti ir dažādi, bet izrādes pamatā ir kāds apvienojošais elements – mistika. Dažādību nodrošina gan aktieru dažādība, gan dekorāciju maiņa. Pat ja dekorāciju pārvietošana ir ierobežota telpas un laika dēļ, tas katram stāsta atveidojumam rada īpašu un specifisku noskaņu. Aktierspēle ievilina pilnībā pievērsties izrādei. Izrāde ir lieliski piemērota tumšajiem rudens vakariem. (Līga, 12.klase)
*Man ļoti patika radītā atmosfēra, ko veidoja dekorācijas un apgaismojums, jo tas palīdzēja iejusties stāstos. Piemēram, izrādes sākumā, kad aktieri izgāja uz skatuves un iededzināja svecītes, man atgādināja nakšņošanu svaigā gaisā, kad visi sēž pie ugunskura un stāsta šausmu stāstus. Agrāk nebiju redzējusi, ka aktieri teātrī būtu izmantojuši lelles, tāpēc man bija interesanti to vērot. (Kristīne, 12.klase)
*Izrāde “Latviešu šausmu stāsti” ir par aktualitātēm, kuras ir iedvesušas cilvēkos bailes kopš 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Tās laikā cilvēki var aplūkot 6 uzvedumus no Bārbalas Simsones sastādītā krājuma “Latviešu šausmu stāsti”. Personīgi, kā savu favorītu, esmu izvēlējies Aleksandra Grīna stāstu „Klusie ciemiņi”. Šis stāsts atstāja uz mani vieglu drebuļu sajūtu, pateicoties prasmīgi noformētajam iestudējumam un dekorācijām. (Kristers, 12.klase)*Latviešu strēlnieka stāsts ir aktuāls šajā nedēļā. Es domāju, ka auditorijai tika ļoti labi parādīts, ko karš var izdarīt ar cilvēka prātu. Karš atņem no viņiem viņu biedrus un dod viņiem bailes. Galvenais varonis atcerējās savus biedrus, ielūdza uz vakariņām un vainas apziņas dēļ pievienojās viņiem. Vainas apziņa par to, ka viņš palika sēdēt tranšejā. Nebija pietiekami daudz drosmes, lai ietu cīnīties pret vāciešiem, kad tie uzbruka, bet biedri mira. Apkopojot visu kopā, gribu pateikt, ka bija interesanti skatīties izrādi. (Mārtiņš, 12.klase)
