Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos.
Svētku latviskais nosaukums ir apjumības jeb appļāvības, jo šajā dienā pēdējo reizi pļāva labību.
Ar Miķeļiem sākas veļu laiks, kas beidzas Mārtiņos.
Miķeļdienas simbols ir Jumis- dievība, kas atbild par ražību.
Lai godinātu tautas tradīcijas, daudzi skolēni iesaistījās Miķeļdienas tirgus aktivitātēs – vieni tirgoja, citi pirka dažādus pašgatavotus gardumus. pa vidu visam bija seno tautas tradīciju pētīšana, ticējumu lasīšana, rotaļu iešana. Svētku noskaņa, priecīga rosība bija pārņēmusi visus: gan mazākos sākumskolēnus, gan pamatskolas bērnus, gan skolotājus.