Vizuālās mākslas ar Latvijas un pasaules vēstures stundās janvārī un februārī
7. klašu skolēni vizuālās mākslas skolotājas Silvas Šaršūnes un vēstures skolotājas Lidijas Daņilovas vadībā izstrādāja kopdarbu par Sengrieķu kultūru un tās atspoguļojumu skrāpēšanas tehnikā.
No visām senās pasaules kultūrām sengrieķu kultūra ir izraisījusi vislielāko interesi turpmākajos cilvēces attīstības laikmetos. Taču, lai gūtu pilnīgu pārskatu un sapratni par sengrieķu dzīvi, nedrīkst aizmirst par keramiku. Ar māla izstrādājumiem sastopamies visās kultūrās kopš neolīta, tomēr vienīgie, kas pārvērta māla izstrādājumus par stājmākslas darbiem, bija grieķi.
Restaurējot grieķu dzīvi un kultūras dažādos aspektus, keramikai ir ļoti liela nozīme, un tieši to bieži izmanto kā hronoloģisku rādītāju, jo pārmaiņas keramikas formā un apgleznojuma tehnikā liecina arī par pārmaiņām sabiedrībā. Skolēnus īpaši interesēja sporta, izglītības, karošanas un izklaižu tēmas kultūrā. Ar ko tad no mākslinieciskā viedokļa tik neparasti ir šie senie trauki? Atbilde slēpjas šo trauku apgleznošanas tehnikā, ko mēs tagad saucam par pozitīvā un negatīvā laukuma attēlojumu mākslā. Tieši šīs tehnikas dēļ šie trauki ir tik izteiksmīgi. Tā ir atsevišķa joma mākslas vēsturē, kura pēta šo trauku fenomenu.
Skolēnu uzdevums bija izvēlēties vienu interesējošu tēmu no Sengrieķu kultūras, kuru atspoguļot uz sengrieķu vāzes, bet vēstures stundās skolēni apkopoja teorētisko informāciju un prezentēja to klasesbiedriem, izmantojot oponēšanas stratēģiju.
Paldies septītajiem par radošu pieeju mācību procesam!
